Caylus (izruna: Keilus, ar uzsvaru uz mīkstinātu „u”) ir reāla, mazpazīstama pilsētiņa Francijas dienvidrietumos, viena no daudzām Eiropas pilsētiņām ar viduslaiku apbūvi. Tā arī būtu palicis, ja vien nesen dibinātā Franču izdevniecība Ystari nebūtu 2005. gadā ar lielu pompu pieteikusi dziļu stratēģijas spēli, kas īsā laikā kļuva par stratēģijas galda spēļu cienītāju iekārotāko augli.

Kas tad ir tik īpašs šajā Viljama Atias spēlē? Katrs spēlētājs uz šo jautājumu atbildēs dažādi, jo spēle ir cieši piepakota ar dažādām sistēmām, kas, veiksmīgi saķēdētas kopā, veido labi sabalansētu veselumu. Caylus ir stratēģija vistīrākajā formā, kur viss notiekošais ir atklāti redzams uz galda, apslēpti paliek vien pretinieku nodomi. Un nodomiem vajadzētu būt pamatīgi pārdomātiem, vairākiem gājieniem uz priekšu, ar rezerves variantiem gadījumā, ja kāds pasteigtos priekšā īstenot tavu slepeno plānu. Vai neizklausās, it kā tiktu stāstīts par šahu? Jā, Caylus patiešām stratēģijas dziļumā var mēroties ar šahu, tikai ar to atšķirību, ka šim šaham ir bagātīga tēma un iespēja spēlēt piecatā.

Spēle ir par pils būvēšanu un visu, kas notiek ap to. Kad pils ir uzbūvēta, spēle ir cauri, taču, kamēr tā vēl top, tiem, kas vēlas piedalīties pils būvēšanā, nāksies strādāt vaiga sviedros. Lai sarūpētu un piegādātu visu nepieciešamo, spēlētāji sūta savus strādniekus strādāt pilsētiņas ēkās, par to maksājot viņiem. Strādnieki var darīt ļoti dažādus darbus, sākot no naudas pelnīšanas un beidzot ar prestižas ēkas celtniecību. Spēlē figurē nauda, strādnieki, izejmateriāli, dažādu ēku būvēšana un izmantošana. Ir neprāts mēģināt to visu uzskaitīt tik nelielā rakstiņā kā šis, jo, protams, ka spēles apraksts nestāv ne tuvu spēles spēlēšanai — tas vienmēr atstāj kaut ko nepateiktu. Caylus ir viena no spēlēm, kurām lasīt noteikumus bez pašas spēlēšanas ir ļoti grūti. Tuvāk ar spēles mehāniku var iepazīties spēles noteikumos, kas ir pieejami šīs lapas apakšā, bet labāk atrodiet iespēju spēli izmēģināt kopā ar kādu, kas to jau iepazinis spēlējot. Jūs gaida pamatīga neironu trenēšana vismaz divu stundu garumā (izdevēja norādītās 120 minūtes ir, atzīsimies, visai pieticīga prognoze) un varena izrunāšanās, bīdot šurpu turpu vienu mazu baltu ripiņu, kurai spēlē ir milzu vara.

Esam jūs ieintriģējuši? Tas labi, jo šī spēle patiešām ir jūsu intereses vērta!