Šī kāršu spēle bija pirmā no lieliskā spēļu izgudrotāja Volfganga Krāmera (Wolfgang Kramer) spēlēm, ko piedāvājam savā klāstā. Lai gan šo brīnumtalantīgā vīra ideju bagātību varētu labāk novērtēt ar viņa meistardarbiem "El Grande" un "Florences prinči", visām labām lietām ir savs laiks, un mēs nolēmām sākt ar mazumiņu. 2009. gadā pārizdota, ar latviešu karikatūrista Gata Šļūkas asprātīgo vāka ilustrāciju.

Nevajadzētu nobīties, ja paskaties uz spēles kāršu komplektu, un ieraugi vienus vienīgus skaitļus. Iespējams, skaitļi nav tava stihija, taču spēle patiesībā nemaz nav saistīta ar pārmērīgu rēķināšanu. Spēles princips ir ātri izprotams arī sešgadīgam bērnam, lai gan pilnvērtīgai spēlei, protams, noderētu nobriedušāks prāts. Oriģinālais Krāmera izgudrotais kāršu likšanas princips nodrošina, ka spēlē ir pietiekoši liels veiksmes faktors, lai to varētu uzskatīt par vieglsvara taktisku spēli, kur vienlīdz labi sadzīvo taktiski gājieni, blefs, un, protams, fortūnas smaids.

Spēles principu labi pasvītro sauklis - "Skaties, ka tev neuzliek ragus!" Uz visām spēles kārtīm ir redzamas ragainas vērša galvas - lielākoties tikai viena, bet uz dažas krietni vairāk. Katrs spēlētājs saņem 10 kārtis, kuras viņiem ir jāizliek uz galda, sekojot noteikumiem. Dažos gadījumos tev kārtis no galda nāksies paņemt, un tas ir slikti, jo vērša galvas uz kārtīm ir mīnuspunkti. Piemēram, ja tu esi spiests likt kādā rindā sesto kārti, tev visa šī rinda ir jāpaņem - no šī noteikuma arī cēlies spēles nosaukums. Tev jāspēlē tā, lai paņemtu pēc iespējas mazāk kāršu, un beigtu spēli ar vismazāk mīnuspunktiem. Spēle iet uz priekšu, galds kļūst aizvien pilnāks, un nekas cits neatliks, kā panākt, lai tavi pretinieki ir tie, kas kārtis paceļ. Un tā nu arī pie tiem ragiem tiek - dažreiz nenovēršami, bet citreiz no zila gaisa. Taču, kas par atvieglojuma sajūtu, kad tieši pirms tevis kāds paceļ veselu kāršu rindu, un tādējādi ir izglābis tavu ādu!