Spēlētāji vienu pēc otras velk krāsu kārtis, kuras tiek liktas galda vidū pie kādas no rindām. Tā var negribot palīdzēt arī pretiniekam, tādēļ, ja spēlētājs necer tikt pie izdevīgākas kāršu kombinācijas, viņš nevis velk kārti, bet kādu no rindām paņem sev. Spēlētāji cenšas krāt krāsu kārtis tā, lai būtu pārstāvētas ne vairāk kā trīs dažādas krāsas: pārāk liela krāsu dažādība tiks sodīta ar mīnus punktiem.
Spēle Coloretto palika samērā nepamanīta 2003. gada krāšņajā galda spēļu jūklī. Viss mainījās, kad spēles autors M. Šahts piegudroja klāt vēl dažus noteikumus un 2007. gadā nāca klajā ar spēli Zooloretto, kas saņēma prestižo Spiel des Jahres balvu. Taču šīs slavenās spēles kodolā ir tā pati asprātīgā Coloretto mehānika, kur intuīcijas un loģikas mērošanās spēkiem atgādina māksliniecisku deju.
Šī nu patiešām reiz ir spēle, kuras garšu ļoti grūti sajust pēc apraksta vien. Saprotams, ka spēles simbols — hameleons — ir zināmā mērā apsveicams centiens piešķirt šai visādā ziņā abstraktajai spēlei tēmu, taču nez vai intuitīvi top skaidrs, kādēļ hameleonam, kurš savu krāsu maina pārāk bieži, būtu par to jāsaņem sods :)
Ir noliktavā
Pievienot grozam
